Vakara, 2. jūnijā Latvijas Loto birojā Meistaru ielā bija ienākusi kāda Rīgas Purvciema iedzīvotāja – 1.jūnija Latloto 5 no 35 loterijas laimētāja. “Trešdienas vakarā vīrs man rādīja datorā rezultātus un teica, - pats interesantākais, ka esam laimējuši! Es saku – tu ko, joko? Viņš atbildēja, ka par tādām lietām nejoko,” stāsta kundze. Pati laimestam vēl nespēj noticēt un saka, ka “lidinās mākoņos”, bet dokumenti ir noformēti un viņas sapņi par izremontētu dzīvokli un jaunu mēteli var sākt piepildīties. “Mans vīrs spēlē jau 45 gadus,” stāsta pirmspensijas vecuma kundze, kura visu mūžu nostrādājusi sabiedriskajā ēdināšanā, bet patlaban invaliditātes dēļ nestrādā. “Senāk spēlējām Sportloto, tagad Latloto 5 no 35. Saprotiet, mums tā ir tradīcija, jo vismaz pēdējos 25 gadus spēlējam katru nedēļu vismaz 2 variantus. Vīrs ir bijušais futbolists – viņam nepatīk zaudēt, tāpēc spēlē atkal un atkal.” Kundze stāsta, ka nekad nav pat domājusi, ka varētu laimēt. “Mēs ar vīru esam runājuši, ka personīgi nepazīstam nevienu, kas būtu laimējis lielāku summu, tāpēc domājām, ka tas nemaz nav iespējams,” viņa tagad smaidot saka un piebilst, ka arī pati ziņu par laimestu neteiks nevienam, bērnus un mammu ieskaitot. “Kā tērēšu? It kā jau viss mums ir - dzīvoklis, vasarnīca. Ziniet, es kā sieviete vienmēr padomāju vispirms par citiem un tikai tad par sevi. Protams, ka gribētos izremontēt dzīvokli un veltīt līdzekļus veselības uzlabošanai. Bet ja domāju par sevi… droši vien visvairāk gribētos dārgu apģērbu, mēteli… un kaut kur aizbraukt. Bet briljantus man nevajag. Tādus es nenēsāšu.” Kundze turpināšot spēlēt, un tagad tas jau būšot ieguldījums kāda cita labklājībā. “Gribētos, lai laimests tiek vēl kādam, kuram ļoti vajag,” viņa aizejot nosaka.