“Šogad mums ir milzīga ābolu raža. 25.oktobrī biju aizbraucis uz Valmieru nodot ābolus,” savu stāstu par to, kā viņš tika pie 100 000 eiro Simtgades loterijas laimesta, iesāk enerģisks un smaidīgs kungs no Valkas, kurš kopā ar ģimeni bija ieradies Latvijas Loto birojā noformēt laimestu.

“Par āboliem dabūju 18 eiro un nodomāju, ka varētu taču atļauties nopirkt kaut ko vairāk nekā parasti. Iegāju Narvesen kioskā uz Rīgas ielas un nopirku sev vienu Simtgades loterijas biļeti – ar jūru. Taču ielas pretējā pusē, Latvijas Loto kioskā, nopirku vēl vienu biļeti sievai – ar kroņiem. Tā, lai būtu smuki.” Vīrs ar pirkumu devās mājup, uzdāvināja sievai biļeti, kasījuši katrs savējo. Sieva nokasījusi, viņai nekā. Bet vīram pie bērzu sulas bijis uzraksts par 100 000 eiro. “Parādīju sievai un uzreiz zvanīju meitai. Teicu, ka pērku jahtu.” Kāpēc jahtu? “Tas bija pirmais, kas iešāvās prātā. Ja cilvēks ir turīgs, viņš – loģiski – pērk jahtu,” puspajokam pusnopietni stāsta laimētājs. Sarunas laikā atklājas, ka viņš mīl jokus.

Atgriežoties pie nopietnākām tēmām, viņš atklāj, ka daļu naudas ziedos labdarībai bērniem. Šādam solim viņam esot savi iemesli, kurus nevēlējās atklāt. Tāpat sakopšot īpašumus. Līdzi atbraukusī meita domā, ka tētim sakārošoties automašīna, jo, pēc viņas stāstītā, laimētājam Rīgā acis vien tagad zibot, raugoties uz automašīnām. Vai tā tiešām būs, vai arī tas ir vēl viens veids, kā jokus mīlošās ģimenes locekļi viens otru pavilka uz zoba, - paliks vien viņu pašu ziņā.