Ir plaši zināms, ka ar Latvijas Loto loteriju palīdzību tiek vākti līdzekļi sabiedriskā labuma mērķiem mūsu valstī – gan jauniešu stipendijām, gan sportam un citiem labiem mērķiem.

Tradīcija ar loteriju palīdzību vākt līdzekļus sabiedriski nozīmīgiem mērķiem turpinās kopš 15. gadsimta. 1441. gadā Beļģijas pilsētā Brigē norisinājās pirmā nozīmīgā loterija, par ko saglabājušās liecības līdz mūsu dienām. Tolaik Briges pilsētas amatnieku ģildes un iedzīvotāji nonāca konfliktā ar Burgundijas hercogu Filipu III Labo (Philip III The Good), un Briges pilsētai nācās maksāt soda naudu. Ja ierastā lietu kārtība paredzētu šādā situācijā celt nodokļus, tad šoreiz pilsētas vadībai tā nebija izeja, jo konflikts bija radies daļēji nodokļu dēļ.

Tāpēc pilsētas dome nolēma izlozēt tolaik ļoti iekāroto šrēdera amatu (pēc būtības tas bija cilvēks, kas pārraudzīja akcīzes nodokļa naudas plūsmas) un dažādus naudas laimestus. Iecere izrādījās ļoti veiksmīga, pilsēta iekasēja apmēram 2% no pilsētas gada ieņēmumiem.

Šis veiksmes stāsts izplatījās ļoti ātri, un citas pilsētas sāka kopēt Briges piemēru. Reģionā, kur šobrīd atrodas Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Ziemeļfrancija un Rietumvācija līdz 1500. gadam bija jau 82 loterijas. Pārsvarā līdzekļi tika vākti, lai stiprinātu aizsardzību un palīdzētu nabadzīgajiem.

Arī mūsdienās Eiropā valstu loterijas atbalsta kultūru, sportu, izglītību, veselību, vides aizsardzību u.c. jomas. Tādējādi par loterijas biļetēm iztērētā nauda atgriežas sabiedrībā.